No lēņiem uz lieliem īpašumiem – Aizdzires muižas vēsturiskā attīstība

Aizdzires muiža ir veidojusies viduslaikos - vairāku gadsimtu gaitā no daudziem mazākiem lēņiem. Vieta pirmoreiz minēta 1397. gadā kā Villa Assensirn, vēlāk tika lietoti arī apzīmējumi Adstern un Adsiren. 1467. gadā ordeņa mestrs Heinriham Mustem saskaņā ar Kursas lēņu tiesībām piešķīra kā lēni bruņinieku muižu. Līdz pat 18. gadsimta beigām muižai vairākas reizes mainījās īpašnieki. No 1714. gada tā piederēja Koskulu ģimenei.

Pēc Pirmā pasaules kara tā tāpat kā daudzas citas vācbaltiešu muižas tika atsavināta. Atlikušais Koskulu ģimenes īpašums līdz pat vācbaltiešu aizceļošanai uz Vāciju 1939. gadā sastāvēja no Teņņu pusmuižas. Starpkaru periodā muižu vispirms nomāja kāds privātīpašnieks. 1930. gadā Kandavas pilsēta plānoja ierīkot ēkās lauksaimniecības skolu, kas tomēr netika realizēts. Otrajā pasaules karā vācu vērmahts izmantoja kungu māju kā lazareti. Padomju laikā īpašums bija Valdeķu sovhoza daļa.

Šajā laikā tika veiktas izmaiņas kungu mājas konstrukcijā - tika pārveidotas kāpņu pozīcijas un abās pusēs, galvenā jumta priekšpusē un aizmugures daļā, sānos pie jumta zelmeņiem tika iebūvētas izbūves. Kungu māja deva vietu kinozālei un vēlāk te vēl tika izvietoti strādnieku dzīvokļi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, līdz pat jaunā gadu tūkstoša pirmajiem gadiem, kungu māja bija apdzīvota, bet vēlāk stāv tukša.